Piekļuve VDK dokumentiem. Kur, kad un kā

VDK dokumentu nodošanu atklātībai, sākot ar šā gada decembri, paredz oktobrī spēkā stājušies grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (VDK likums). Tajos noteiktais VDK dokumentu publiskošanas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju izprast šā režīma sekas.

Likums paredz atklātībai nododamo VDK dokumentu publiskošanu sadalīt divās daļās.

Līdz šā gada decembra beigām atklātībai jānodod:

• VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites kartotēka;
• VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēka;
• VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka;
• LNA Latvijas valsts arhīva fonda PA-101 “Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja” apraksti;
• VDK darbinieku telefongrāmata.

Sākot ar 2019. gada 1. maiju, LNA tīmekļvietnē publiskos arī citus ar VDK darbību saistītos dokumentus.

Jāņem vērā, ka šomēnes publiskojamo VDK kartotēku saturs bez nākamgad atklātībai nododamajām operatīvajām lietām un citiem materiāliem sniegs ļoti ierobežotas analīzes iespējas.

Tikai likumīgiem mērķiem

Persona, kura pieprasa un iegūst informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu, nosaka VDK likums. Dokumentu izmantošana pieļaujama tikai VDK likumā norādītajiem mērķiem:

• nodrošināt bijušās VDK dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu;
• radīt iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai;
• noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti;
• ļaut apzināt un dot iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK;
• dot iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus;
• radīt iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi;
• dot iespēju zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;
• nodrošināt VDK dokumentu publisku pieejamību un iespēju personām tos izmantot savām vajadzībām, ievērojot šā likuma noteikumus.

VDK dokumentus un tajos iekļautos fizisko personu personas datus drīkst izmantot vienīgi apjomā, kāds nepieciešams norādītā dokumentu izmantošanas mērķa sasniegšanai. Par šo dokumentu izmantošanu neatbilstoši norādītajam mērķim un apjomam paredzēta atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁷ pantu un Krimināllikuma 145. pantu. Personai, kuras personas dati nelikumīgi apstrādāti, ir tiesības tiesāties civilprocesuālajā kārtībā ar personu, kas nelikumīgi veikusi datu apstrādi, piemēram, par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu, goda un cieņas aizskārumu, neslavas celšanu.

LNA rīcībā esošie un tīmekļvietnē publicētie dati nevar tikt laboti pēc personas pieprasījuma, persona nevar pieprasīt datu apstrādes ierobežošanu vai iebilst par datu apstrādi, ja tas  traucē VDK likuma mērķu sasniegšanu.